• 67 % iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā un tā sekām būtu jārosina zaļās pārkārtošanās paātrināšana.
• 67 % iedzīvotāju norāda, ka, ja tuvākajos gados krasi nesamazināsim savu enerģijas un preču patēriņu, būsim nolemti globālai katastrofai.
• 56 % iedzīvotāju atbalsta enerģijas cenu indeksāciju atbilstoši patēriņa līmenim vienā mājsaimniecībā — jo augstāks patēriņš, jo dārgāka kļūst enerģija.

Šeit minēti daži no rezultātiem, kas ietverti jaunākajā gada klimata aptaujā, kura tika veikta 2022. gada augustā un kuru šodien publicēja Eiropas Investīciju banka (EIB). EIB ir Eiropas Savienības aizdevumu izsniegšanas institūcija, kā arī pasaulē lielākā daudzpusējā aizdevumu izsniedzēja ar klimatrīcību saistītiem projektiem. EIB 2022. gada klimata aptaujas rezultāti tiek publicēti kritiskā laikā, tieši pirms ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP27), kas notiks Šarm eš Šeihā, Ēģiptē no 6. līdz 18. novembrim.

Pēc ļoti sarežģīta gada, kad Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja ilgstošu enerģētikas krīzi un paātrināja inflāciju visā Eiropā, kā arī pēc ārkārtēju laikapstākļu piesātinātas vasaras, kurai bija raksturīgi rekordlieli karstuma un sausuma viļņi, Latvijas iedzīvotāji arvien skaudrāk apzinās klimata pārmaiņu ietekmi un nepieciešamību pēc steidzamas rīcības.

Izpratne par klimata pārmaiņām un to radītā ārkārtas situācija

Lai gan Covid-19 vīruss tika uzskatīts par Latvijas iedzīvotāju lielāko pagājušajā gada izaicinājumu, šobrīd dominē bažas par inflāciju — 57 % iedzīvotāju norāda to kā galveno problēmu, salīdzinot ar 36 % pārējā ES.

Tikmēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57 %) arī apgalvo, ka izjūt klimata pārmaiņu ietekmi uz savu ikdienas dzīvi.

Attiecībā uz enerģijas un klimata krīzi 67 % iedzīvotāju uzskata, ka, ja tuvākajos gados krasi nesamazināsim savu enerģijas un preču patēriņu, būsim nolemti globālai katastrofai. Tanī pašā laikā 75 % iedzīvotāju domā, ka valdība rīkojas pārāk lēni, un tikai 39 % tic, ka Latvijai izdosies būtiski samazināt valsts oglekļa emisiju apjomu līdz 2030. gadam.

Karš Ukrainā un zaļā pārkārtošanās

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (67 %) uzskata, ka karam Ukrainā un tā ietekmei uz naftas un gāzes cenu būtu jārosina zaļās pārkārtošanas paātrināšana (tas gandrīz atbilst Eiropas vidējam rādītājam — 66 %).

Atbildot uz jautājumu par rīcības prioritāro secību, Latvijas iedzīvotāji sagaida, ka valdība par prioritāti izvirzīs energoapgādes dažādošanu, lai novērstu pārmērīgu atkarību no viena piegādātāja (42 %), kam seko atjaunojamo energoresursu attīstība (40 %).

Cīņa pret klimata pārmaiņām un augstu enerģijas cenu novēršana

Energopatēriņa samazināšanas risinājumu vidū lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku enerģijas cenu indeksācijai atbilstīgi katras mājsaimniecības patēriņa līmenim (56 %). Tam seko ātruma ierobežojumu samazināšana uz automaģistrālēm (47 %) un lielu nodokļu piemērošana precēm un pakalpojumiem, kuri būtiski ietekmē klimatu un vidi, piemēram, gaisa transportam un apvidus automašīnām (43 %).

Ja Latvijas iedzīvotāji šoziem pazeminātu temperatūru savos mājokļos, 22 % piekristu to samazināt līdz 19 °C (rādītājs ir par 6 procentpunktiem zemāks nekā ES vidējais rādītājs — 28 %). Savukārt 28 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka jau tagad nevar atļauties pienācīgi apsildīt savu mājokli.

Visbeidzot, attiecībā uz augstajām enerģijas cenām Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka īstermiņā valdībai būtu jāsamazina ar enerģiju saistītie nodokļi (52 %). Tādi pasākumi kā gāzes, naftas un ogļu cenu ierobežošana vai regulēšana (22 %) vai enerģijas kuponu piešķiršana (7 %) ir mazāk populāri.

EIB priekšsēdētāja vietnieks Tomass Estross norādīja: “EIB 2022. gada klimata aptaujas rezultāti liecina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas iedzīvotājus ļoti satrauc situācija enerģētikas jomā. Tomēr viņi arī uzskata, ka atjaunīgās enerģijas turpmākai attīstībai jābūt prioritātei cīņā pret globālo enerģētikas un klimata krīzi. Mēs EIB jau daudzu gadu garumā esam atbalstījuši ieguldījumus novatoriskos tīras enerģijas risinājumos, kā arī energotaupības plānus. Piemēram, apzinoties, ka Latvija jau ir viena no vadošajām valstīm atjaunīgās enerģijas izmantošanā, mēs 2020. gadā noslēdzām aizdevuma līgumu ar Latvijas valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai finansētu Latvijas uzņēmumu energoefektivitātes projektus. Šis ir lielisks piemērs tam, kā EIB atbalsts var palīdzēt paātrināt taisnīgu pāreju uz zaļo enerģiju Latvijā, un esam gatavi izmantot visu mūsu finanšu un konsultāciju instrumentu klāstu, lai to turpinātu.”

Vispārēja informācija

Par EIB klimata aptauju

Eiropas Investīciju banka ir īstenojusi piekto EIB klimata aptauju, kurā tiek padziļināti izvērtēts, kā cilvēki attiecas pret klimata pārmaiņām. Aptauja tika veikta sadarbībā ar tirgus izpētes uzņēmumu BVA, un piektās EIB klimata aptaujas mērķis ir sniegt informāciju plašākām debatēm par cilvēku nostāju un cerībām klimatrīcības jomā. 2022. gada augusta aptaujā piedalījās vairāk nekā 28 000 respondentu, un katrā no 30 aptaujātajām valstīm bija izveidota reprezentatīva grupa, kas ietvēra respondentus, sākot no 15 gadu vecuma.

Par Eiropas Investīciju banku (EIB)

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa finansēšanas institūcija, kuras akcionāri ir Eiropas Savienības 27 dalībvalstis. Tā finansē augstas kvalitātes ieguldījumus, kas veicina Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Kopš 2019. gada banka ir paātrinājusi tās pārveidi par klimata banku, apņemoties no 2025. gada atvēlēt vismaz 50 % no tās finansējuma ieguldījumiem, kas veicina cīņu pret klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

Par BVA

BVA ir viedokļu izpētes un konsultāciju uzņēmums, kurš atzīts par vienu no novatoriskākajiem tirgus izpētes uzņēmumiem savā nozarē. BVA specializējas uzvedības mārketinga jomā un apvieno datu zinātni un sociālo zinātni, sniedzot iedvesmojošus datus un iedzīvinot tos. BVA ir arī Pasaules Neatkarīgā tirgus izpētes tīkla (Worldwide Independent Network of Market Research (WIN)) dalībnieks. Tas ir globāls tīkls, kurā darbojas vairāk nekā 40 pasaules vadošo tirgus izpētes un apsekošanas uzņēmumu.